Partija turpina cīnīties par iedzīvotāju tiesībām parakstīties pret valdības pilnvarām un obligāto vakcināciju
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) ir vērsusies Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā ar iesniegumu. LPV lūdz atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 12. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidīta LPV 1.oktobrī iesniegtā iniciatīva uzsākt parakstu vākšanu referendumam par grozījumiem „Covid – 19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”. LPV iesniegumā tiesai lūdz uzlikt pienākumu CVK reģistrēt šo noraidīto likumprojektu.
CVK lēmums lielā mērā balstās Tiesībsarga argumentos
Vērtējot, vai LPV iesniegtais likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, CVK trūkumus neatrada, bet par saturu saņemtie viedokļi bija ļoti atšķirīgi. Saeimas Juridiskais birojs pilnībā atzina likumprojektu par atbilstošu Satversmes 78. panta noteikumiem, savukārt, Tiesībsargs un Tieslietu ministrija uzskatīja, ka likumprojekts ir neatbilstošs pēc satura.
LPV uzskata, ka CVK, veicot juridisko izvērtējumu par to, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnībā izstrādāts Satversmes 78.panta izpratnē, faktiski ir vērtējis šo likumprojektu pēc būtības, tas ir, CVK faktiski ir veicis tā politisko izvērtējumu, kas nav CVK uzdevums. Pēc būtības to var vērtēt tikai un vienīgi likumdevējs – Saeima vai tauta. LPV ieskatā CVK nebija tiesību vērtēt šo projektu pēc tā, vai tas atzīstams „par labu un vēlamu”.
LPV iesniegtais likumprojekts ir pret valdības patvaļu un cilvēku diskrimināciju
LPV sagatavotais un CVK noraidītais likumprojekts paredz izdarīt grozījumus “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, lai noteiktu, ka personu tiesību ierobežojumi, ja tādi ir nepieciešami Covid-19 infekcijas izplatīšanās draudu novēršanas nolūkos, ir nosakāmi tikai ar likumu. Tas nozīmē, ka kārtība, kādu šobrīd, izdodot noteikumus, pielieto valdība, netiktu atzīta par likumīgu.
Otrkārt, LPV rosina papildināt likumu ar jaunu pantu, kurš nosaka, ka vakcinācija pret Covid-19 infekciju nedrīkst būt priekšnosacījums darba tiesisko attiecību uzsākšanai vai turpināšanai, jebkuru pakalpojumu sniegšanai vai saņemšanai, jebkuru izglītības programmu apguvei vai dalībai pasākumos. Likumā jānosaka, ka epidemioloģiskās drošības apsvērumi nedrīkst būt par pamatu darbinieka atstādināšanai no darba, darba tiesisko attiecību izbeigšanai, darbinieka disciplinārai sodīšanai, darbinieka tiesiskā stāvokļa pasliktināšanai, vienlīdzīgu tiesību principa neievērošanai vai jebkādu nelabvēlīgu seku radīšanai darbiniekam.