Centrālā vēlēšanu komisija noraida LPV iniciatīvu. Partija vērsīsies Augstākajā tiesā!

Centrālā vēlēšanu komisija noraida LPV iniciatīvu. Partija vērsīsies Augstākajā tiesā!

Šodien, 12.novembrī, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē ar 5 balsīm par un 4 pret tika noraidīta partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) 1.oktobrī iesniegtā iniciatīva uzsākt parakstu vākšanu referendumam par grozījumiem „Covid – 19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”. LPV likumā noteiktajā kārtībā vērsīsies Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, lai apstrīdētu šo lēmumu, kas faktiski liedz tautai tiesības lemt par minētā likuma atbilstību Satversmei un valdības noteikto ierobežojumu samērīgumu. LPV šajā sēdē pārstāvēja valdes locekles Jūlija Stepaņenko un Ilze Jurča, kuras, vērtējot balsojuma rezultātus, uzsver, ka likumprojekta noraidīšana faktiski pamatojas politiskā motivācijā, ko apliecina balsojuma rezultāti. „Nav pieļaujams arī tas, ka likumprojekts šodienas sēdē tika vērtēts pēc satura, kas nav šīs komisijas uzdevums. Gluži tāpat kā nav pieļaujama emocionāla argumentācija, kura no atsevišķiem komisijas locekļiem šodien izskanēja nepārprotami,” pēc CVK sēdes uzsvēra J.Stepaņenko. LPV izsaka pateicību tiem četriem CVK locekļiem, kuri neatbalstīja likumprojekta noraidīšanu.

Iesniedzot iniciatīvu parakstu vākšanai, LPV vērsās pie Latvijas pilsoņiem ar aicinājumu iestāties par to, lai liegtu Ministru kabinetam lemt par visplašākajiem ierobežojumiem un aizliegumiem sabiedrības un ikviena indivīda dzīvē. Pilnvaras, ko piešķir šī likuma panti, epidemioloģiskās drošības nolūkos šobrīd ļauj valdībai neierobežotu rīcības brīvību bez saskaņojuma ar Saeimu. Faktiski valdība, izdodot dažādus  noteikumus, iejaucas darba tiesiskajās attiecībās.

LPV ierosina atcelt normu, kas ļauj atlaist nevakcinētos darbiniekus, kā arī papildina minēto likumu papildināt ar pantiem, kuri nosaka, ka vakcinācija pret Covid-19 infekciju nedrīkst būt priekšnosacījums darba tiesisko attiecību uzsākšanai vai turpināšanai, jebkuru pakalpojumu sniegšanai vai saņemšanai, jebkuru izglītības programmu apguvei vai dalībai pasākumos. Tāpat tiek ierosināts noteikt, ka epidemioloģiskās drošības apsvērumi nedrīkst būt par pamatu darbinieka atstādināšanai no darba, darba tiesisko attiecību izbeigšanai, darbinieka disciplinārai sodīšanai, darbinieka tiesiskā stāvokļa pasliktināšanai, vienlīdzīgu tiesību principa neievērošanai vai jebkādu nelabvēlīgu seku radīšanai darbiniekam. Vienlaikus likumā jābūt pantam, kurš skaidri pasaka, ka personu pamattiesību ierobežojumi Covid-19 infekcijas izplatīšanās draudu novēršanas nolūkos nosakāmi tikai likumā.

Šodien notikušajā CVK sēdē J.Stepaņenko uzsvēra, ka valdības lēmumos par obligāto vakcināciju darbiniekiem nav ievērots samērīgums un faktiski tiek pārkāpti vairāki Satversmes panti, tai skaitā, Satversmes 106.pants, kurš ikvienam garantē tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. „Faktiski šiem cilvēkiem, kuri brīvprātīgi izvēlas nepakļauties spiedienam un atsakās vakcinēties, tiek liegtas iespējas strādāt, nopelnīt iztiku un arī apgādāt tos tuviniekus, par kuriem jārūpējas. Mūsu piedāvātā likumprojekta redakcija iestājas par samērīgumu. Ja praksē pastāv iespējas strādāt attālināti, testēties vai vispār strādāt ārtelpās, nereti pat individuāli, šādos gadījumos samērīguma aspekti valdības lēmumos nav ņemti vērā. To apliecina arī valdību pārstāvošo politiķu atklāti paustais, ka šo lēmumu pamatā ir tikai un vienīgi politiskā griba,” norādīja J.Stepaņenko.

LPV pārstāves CVK sēdē vērsa uzmanību arī uz to, ka gan valdība (šī gada 27.aprīļa ziņojumā), gan Tiesībsargs šī gada sākumā ir paudis visnotaļ atšķirīgu pozīciju no šobrīd paustā. Proti, gada sākumā no šīm institūcijām izskanēja bažas par to, vai obligātā vakcinācija darbiniekiem nenonāks pretrunā ar Satversmi un būs samērīga. Šobrīd samērīgums ir acīmredzami pārkāpts.