Tikko, melnajā piektdienā, 13. novembrī Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komiteja Rātsnamā tomēr sarīkoja kārtējo sēdi. Komitejas sanāksmes gan nebija pieredzētas visai ilgi – vai nu no bailēm, ka kāds atkal uzdos neērtus jautājumus par Vanšu tilta remontu, vai arī priekšlaicīgu baumu dēļ, ka “progresīvo” varai Rīgā drīz pienāks likumsakarīgas beigas, kas lai to zina.
Bet par patiesajām komitejas aktualitātēm – sabiedrisko transportu, kā arī ielu, tiltu un ceļu infrastruktūras stāvokli – nācās uzzināt sociālajos tīklos, klausoties raidījuma “Zebra” vadītāju Paulu Timrotu. Viņš, manuprāt, izcili spēj raksturot “progresīvo” ieviestos “satiksmes mierināšanas” pasākumus, strīdīgās joslu un pāreju pārkārtošanas, kas rīdzinieku un pilsētas viesu ikdienas pārvietošanos padarījušas nevis vieglāku, bet gan krietni grūtāku. Bet nu labi – par pašu sanāksmi.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” frakcija komitejas lemšanai iesniedza priekšlikumus, kas domes gaiteņos bez rezultāta ir muļļāti teju pusotru gadu. Kā sēdē visai precīzi norādīja iniciatīvas autors Edvards Šlesers – dokumenti var nebūt perfekti un tos vienmēr var uzlabot, taču galvenais ir beidzot tos atbalstīt, jo cik gan ilgi tiem ļauts pelēt Martas Kotello komitejas rakstāmgaldu apputējušajās atvilknēs?
Kopumā tika iesniegti trīs priekšlikumi. Pirmais paredzēja atbalstīt “Goda ģimenes”, piešķirot karšu īpašniekiem tiesības vienu automašīnu Rīgas maksas stāvvietās novietot bez maksas. Otrais – nodrošināt divu stundu bezmaksas autostāvvietu pie Rīgas Centrāltirgus. Trešais – izbeigt Vecrīgas pārvēršanu par ekskluzīvu elektroauto stāvvietu, nosakot standarta divu stundu bezmaksas stāvēšanas limitu visiem. Šķietami vienkārši un sociāli jēdzīgi priekšlikumi, taču… tie visi tika noraidīti.
Nu ko lai saka…. Bēdīgi.
Pilnīga bezcerība pārņem, skatoties uz progresīvo valdīšanu. Un šo purvu mainīt esošās domes vadīšanas apstākļos ir neiespējami. Jā, piebildīšu, zālē klusi uz sēdi bija atnācis arī Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kas laikam baidījas, ka kaut kas var noiet greizi, un bija gatavs kā ērglis iesaistīties cīņā pret daudzbērnu ģimeņu atbalstu vai elites stāvvietas apdraudējumu elektroauto.
Lai „iebrauktu tēmā”, vērts atgādināt, ka šis pārspīlēti modernais nosaukums līdz brīdim, kad pie varas nāca “Progresīvo” politiķi, saucās vienkārši un saprotami – Satiksmes un transporta lietu komiteja. Arī tās pārraudzībā esošā galvenā iestāde saucās saprotami – Satiksmes departaments.
Tagadējais apzīmējums, protams, skan glauni un atbilst “progresīvajiem” raksturīgajam skaistmuldēšanas stilam (šī stila zināmākais pārstāvis ir bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens), taču pārdēvēja to, vēloties atkratīties no Satiksmes departamenta gadiem iekrātās “melnās” slavas. Kā zināms, vairāki tā bijušie direktori bija spiesti pamest amatus, lai tagad kriminālprocesos pierādītu savu nevainību korupcijas shēmās, ko viņiem inkriminē tiesībsargājošās iestādes.

