Pacelsim Latvijas Ekonomiku

1. Nodokļi un Pensijas

Latvijas nodokļu sistēmai jākļūst par aktīvu instrumentu investīciju piesaistei, izbeidzot vidējo ienākumu slazda stagnāciju un pozicionējot Latviju kā reģionālo oāzi IT, Fintech un mākslīgā intelekta (AI) sektoriem. Mēs ieviešam “10% filozofiju”, kas likvidē sistēmas sarežģītību un stimulē kapitāla ieplūdi. Latvijai jāpozicionē sevi kā konkurētspējīgu un vienkāršu nodokļu valsti Eiropas līmenī, kurai jāpiesaista jaunas, labi apmaksātas darba vietas.

• Samazināta PVN likme plašākam pārtikas produktu klāstam un ātra rīcība krīzes gadījumos: PVN samazināšana pārtikai ir vitāli svarīga, Latvijā lielākajai daļai produktu tā ir 21%. Nepieciešams piemērot samazināto 12% likmi nevis uz noteiktu periodu (piemēram, vienu gadu, kā tas ir šobrīd), bet gan pastāvīgi, kā arī nodrošināt spēju ātri reaģēt krīzes situācijās.
• Samazināta PVN likme tūrisma un ēdināšanas nozarei: lai pilnībā atjaunotu nozares aktivitāti, segtu uzkrātos zaudējumus un stiprinātu tās konkurētspēju.
• Atjaunosim Autoceļa fondu – 80% no degvielas akcīzes novirzīsim ceļu būvniecībai un atjaunošanai.

Pašvaldības un uzņēmējdarbība

Pašvaldības uzņemas vadošo lomu, lai radītu jaunas iespējas vietējam biznesam un veicinātu visas Latvijas tautas labklājību. Pašvaldībām ir finansiāli jāiegūst no katras jaunas rūpnīcas un darbvietas.

• Nodokļu sadale: Pašvaldības saņemtu 50% no UIN ieņēmumiem, ko valsts un pašvaldības savā starpā sadalītu uz pusēm (50/50).
• Investīciju brīvība: Pašvaldībām brīvāks regulējums investīciju piesaistei. Pašvaldības būtu tiesības noteikt savu reizinātāju arī NĪ nodoklim, ja uzņēmums vēlas būvēt lielu ražotni. Piedāvāt telpas un zemi uzņēmējdarbības veicināšanai.

Pensijas

• 2. pensiju līmeņa reforma: Princips “atdot naudu tautai”, adaptējot Igaunijas un Lietuvas labākās prakses pieredzi. Tiks ieviesta sistēma, kas ļauj iedzīvotājiem pašiem investēt savus uzkrājumus.
• 3. pensiju līmeņa reforma: Veicināt iedzīvotāju privātos uzkrājumus, nosakot nodokļu atmaksu iemaksām no pašreizējiem 4000 € līdz 6000 € gadā un ieviesīsim šo griestu ikgadēju indeksāciju atbilstoši inflācijai.

2. Demogrāfija un Darbaspēks

Demogrāfiskie un investīciju stimuli

• IIN atvieglojums māmiņām: Ieviest 100% iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi māmiņām pēc otrā bērna piedzimšanas līdz bērnu pilngadības sasniegšanai, nodrošinot ģimeņu finansiālajā drošībā un nākotnes darbaspēka attīstībā.
• Dekrēta perioda pilnvērtīga ieskaitīšana darba stāžā: Nodrošināt, ka bērna kopšanas un dekrēta periods pilnā apmērā tiek ieskaitīts darba stāžā un sociālās apdrošināšanas uzkrājumā, ja māmiņa pirms tam bijusi nodarbināta, nepieļaujot sociālo garantiju un pensijas kapitāla samazināšanos bērnu audzināšanas dēļ.
• Saglabāt Goda ģimeņu programmas bonusus un atvieglojumus arī pēc tam, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu, ja ģimene ir izaudzinājusi trīs vai vairāk bērnus, tādējādi apliecinot ilgtermiņa valsts cieņu un atbalstu daudzbērnu ģimenēm par ieguldījumu sabiedrības un valsts attīstībā.
• Atbalsts vecāku nodarbinātībai: Atcelt ierobežojumus, kas pašlaik liedz bērna kopšanas atvaļinājuma laikā saņemt pabalstu pilnā apmērā, ja vecāks atsāk strādāt (elastīgā vai pilnā slodzē).
• Alimentu parāds kā prioritārais nodokļu parāds: Alimentu nemaksātājiem tiek piemērots statuss, kas līdzvērtīgs parādam pret valsti, nodrošinot, ka VID veic automātisku piedziņu no jebkuriem ienākumiem pirms citu saistību kārtošanas. Kamēr pastāv uzturlīdzekļu parāds pret valsti, personai tiek liegta tiesība reģistrēt, pārdot vai atsavināt nekustamo īpašumu un transportlīdzekļus.
• “Investīciju PUA” modelis ar 1 000 000 eiro paketi, kurā 500 000 eiro tiek investēti nekustamajā īpašumā vai uzņēmuma kapitālā, bet 500 000 eiro – novirzīti tiešam ziedojumam valsts fondā bērnu dzimstības un daudzbērnu ģimeņu atbalstam.

Darbaspēks

• Stipra re-emigrācijas politika, lai atgrieztu aizbraukušās ģimenes. Atbalsts pirmā mājokļa iegādei, Eiropas skolu izveide un IIN nodokļa atlaides ģimenēm.
• Pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti noņemt sociālās iemaksas un nodokļus algām, ja viņi izvēlas atgriezties darba tirgū.
• Pirmo gadu algai noņemt visus nodokļus jauniešiem pirmā darba vietā, lai veicinātu strādāšanu un neaizbraukšanu. Vairāk nekā 25 000 jaunieši pašlaik nestudē un nestrādā.
• Vienota profesionālās migrācijas politika: mērķtiecīga augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste ciešā sadarbībā ar valsts lielākajiem nodokļu maksātājiem, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmei nepieciešamos speciālistus un investīcijas.

3. Banku sektora transformācija, Publiskā Privātā Partnerība, Eiropas Savienības Fondi

Pašreizējais “drošas stagnācijas” modelis banku sektorā ir nepieņemams – kreditēšanas apjomi pret IKP Latvijā ir kritiski zemāki nekā kaimiņvalstīs. Lai atbrīvotu kapitāla plūsmu, tiek noteikti sekojošie rīcības virzieni:

• Banku mobilitāte: Tiks ieviesta procedūra kredītu pārejai starp bankām bez soda naudām, radot reālu konkurenci par klientu, ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem.
• Izveidot spēcīgu Nacionālo attīstības banku uz ALTUM bāzes, kas veicinās mazo un vidējo vietējo uzņēmumu finansēšanu. Banka arī pārvaldītu vietējos pensiju fondus, investējot tos Latvijas uzņēmumos un infrastruktūras projektos. Tas garantētu peļņas palikšanu Latvijā.
• Veicināt konkurētspēju: Veicināt konkurenci mājokļu kreditēšanas tirgū, nodrošinot nepārtrauktu kapitāla apriti jaunajām bankām un nebanku kredītdēvējiem, tādējādi samazinot procentu likmes un paplašinot kredītu pieejamību reģionos.

Kreditēšanas apjomu salīdzinājums (2025 gads)

• Ilgtermiņa investīcija cilvēkkapitālā – 9.-12. klasēs tiek ieviests obligāts finanšu un uzņēmējdarbības pratības kurss.
• Kapitāla tirgus izrāviens: Veicināt kapitāltirgus attīstību Latvijā, dodot iespēju vietējam iedzīvotājiem investēt savos uzņēmumos.
• Banku birokrātijas likvidēšana: ja maksājums nāk no ES kredītiestādes, naudas izcelsmes papildu pārbaudes Latvijā nav nepieciešamas.
• Automātiska kontu atvēršana: Garantēt, ka privātpersonai vai uzņēmumam, kuram ir aktīvs konts citā ES dalībvalstī, Latvijas bankām ir pienākums atvērt norēķinu kontu 48 stundu laikā bez papildu birokrātiskiem šķēršļiem.
• Ekonomiskā mandāta ieviešana: Ieviest obligātu ekonomiskās atdeves un administratīvo izmaksu auditu katrai jaunai iniciatīvai, kā arī stingri ierobežot jaunu regulējumu rašanos, novēršot ES normu dublēšanu vai lieku papildināšanu. Par galveno prioritāti izvirzot esošās birokrātijas likvidēšanu.

Publiskā Privātā Partnerība (PPP)

Lietuvā ir realizēti vairāk nekā 70 PPP projekti, kamēr Latvijā tikai viens, Ķekavas apvedceļš. Latvijas valsts paļaujas tikai uz Eiropas fondiem un aizņēmumiem, tā pati nepiesaista ārvalstu finansējumu. Atšķirībā no Latvijas, kas galvenokārt paļaujas uz valsts aizdevumiem, Lietuvas modelis aktīvi piesaista ārvalstu kapitālu infrastruktūras attīstībai.

• Noteikt PPP projektu attīstību kā prioritāti finansējumu piesaistei lieliem projektiem, pirmkārt īstenojot Sēlijas poligona, infrastruktūras un aizsardzības nozares projektus.
• Realizēt vismaz 10 infrastruktūras projektus, kuru kopējā vērtība sasniedz 10 miljardus eiro.
• Atļaut PPP ekspertīzi iepirkt no ārpakalpojumā, mācoties no Lietuvas pieredzes, ņemot vērā ka Latvijai tādas ekspertīzes nav.

Eiropas Savienības fondi

Latvijas ES fondu investīcijas pašlaik ir vienas no zemākajām Eiropā. Procedūras tiks vienkāršotas līdz minimumam, izbeidzot gadiem ilgušo investīciju stagnāciju.

• Kopīga Eiropas fondu stratēģija: Obligāta pieteikšanās Horizon Europe, CEF, LIFE un Interreg Eiropas fondu programmās. Latvija šobrīd piesakās divreiz mazāk nekā pārējās Baltijas valstis. Igaunija aktīvi piesakās projektos saistītos ar jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību un Lietuva – infrastruktūras nozarē.
• Izveidot valsts mēroga “Pieteikumu fondu”. Tas segtu 100% no izmaksām par augstas kvalitātes projektu sagatavošanu (piesaistot starptautiskus konsultantus), ja uzņēmums vai institūcija startē Eiropas fondu programmās.
• Vienas pieturas aģentūra: Apvienot visu fondu uzraudzību vienā spēcīgā institūcijā, novēršot situāciju, kur dažādas ministrijas interpretē noteikumus atšķirīgi.

4. Loģistikas, tranzīta un ārvalstu sadarbība

• Rail Baltica priekš Latvijas interesēm: Prioritāte ir funkcionāls savienojums (Ādažu poligons-Rīgas Osta-Lidosta). Trīs atsevišķu tiltu vietā tiktu būvēts viens apvienotais tilts, integrējot to ar Rīgas Ziemeļu koridoru, nodrošinot maksimālu efektivitāti un militāro mobilitāti.
• Aviācija: AirBaltic kopā ar Rīgas lidostu tiktu piesaistīts stratēģiskais investors. AirBaltic šodien ir ar lielu un dārgu parādu, to vajag pilnība restrukturizēt lai likvidētu parādu slogu (~50 milj. EUR gadā procentu maksājumos), kā arī visus nerentablos reisus un bāzes ārpus Rīgas.
• Lidostas attīstība jābūt kopā ar Rail Baltica, airBaltic un noliktavu un ražotņu izaugsmi. Nosakot Rīgas lidostu kā speciālo ekonomisko zonu līdzīgi kā Brīvosta, tiktu piesaistīta lielas ārvalstu investīcijas.
• Dzelzceļš un ostas: Latvijas Dzelzceļam tiks piesaistīts stratēģiskais partneris no ASV, lai piesaistītu kravas no Centrālāzijas un Ķīnas, tādējādi saglabājot un glābjot desmitiem tūkstošus darbvietu nozarē.

Stratēģiskā partnerība ar ASV

• Militārā sadarbība ar ASV: Noteikt, ka vismaz 50% no valsts aizsardzības iepirkumiem tiek novirzīti tieši ASV kompānijām, nodrošinot augstāko tehnoloģisko līmeni un ciešāku militāro integrāciju ar mūsu galveno stratēģisko partneri.
• Sēlijas poligona izbūve par modernāko poligonu reģionā, kura tiek izmantota jaunu tehnoloģiju testēšanai. Milzīga potenciāla plašāka amerikāņu kompāniju piesaiste, kuri ir izteikuši lielu interesi par šāda veida projektu Eiropā.
• Sakārtot dubultnodokļu politiku Amerikas pilsoņiem un uzņēmumiem, lai tie investētu un pārvāktos uz Latvijā.
• Ir jāpiesaista ASV aviokompāniju, kura atklās pirmo tiešo reisu starp Rīgu un Ņujorku.
• Regulāra un stratēģiska sadarbība ar uzņēmējiem un ārvalstu investoriem: Nodrošināt sistēmisku un proaktīvu sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), kā arī AmCham, BritCham un pārējiem Latvijā pārstāvētajām ārvalstu tirdzniecības palātām.

5. Enerģētika un dabas resursu suverenitāte

Enerģētika ir nacionālās drošības jautājums. Mēs pārejam no HES mantojuma uz diversificētu un modernu jaudu enerģijas portfeli.

Enerģētiskā neatkarība un cenu pieejamība

• Likvidēt principu, ka valsts enerģētikas un siltuma uzņēmumiem mērķis ir strādāt ar maksimālu peļņu. Mērķis ir nodrošināt stabilu un lētu enerģētiku valsts iedzīvotājiem bez zaudējumiem.
• Kodolenerģija: Piesaistīsim ASV partneri, ar kuru kopā uzbūvēsim Atomelektrostacijas (AES), lai garantētu stabilu bāzes tarifu un enerģētisko neatkarību. Šāda projekta īstenošana veicinās ASV un Eiropas Datu Centru ienākšanu Latvijā.
• Degvielas cenu stabilizācija: Izstrādāt mehānismus degvielas cenu stabilizēšanai, novēršot situāciju, kad Latvijā degviela ir dārgāka nekā Lietuvā. Elastīga pieeja akcīzes nodoklim krīžu gadījumos.
• Stabilas un prognozējamas enerģētikas cenas: Stiprināsim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lomu, pārejot no pasīvas tarifu apstiprināšanas uz proaktīvu cenu prognozēšanu un risinājumu izstrādi to mazināšanai, lai novērstu krasas pakalpojumu cenu atšķirības starp reģioniem.

Dabas resursu apsaimniekošana

• Kūdras nozare: Latvija veiks agresīvu lobiju ES kūdras izmantošanai mēslošanā. Atteikšanās no šīs nozares ir ekonomiska pašnāvība, jo kūdra ir ekoloģiski tīrāka un zaļāka nekā alternatīvas.
• Mežu apsaimniekošanas modernizācija: Veikt likuma grozījumus, pielīdzinot to Igaunijas un Skandināvijas rādītājiem, lai palielinātu nozares konkurētspēju.

6. Augstas pievienotās vērtības nozares un tūrisms

Latvija iegūst ārvalstu atpazīstamību un piesaista augsti pelnošās nozarēs.

• Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras un Rīgas Tūrisma un Investīciju Aģentūras tūrisma funkciju apvienošana vienotā tēlā. LIAA plašais ārvalstu pārstāvniecību tīkls varētu tieši aktīvi piedalās Rīgas reklamēšanā, RITA iesaistās ārpus Rīgas pilsētas tūrismu aktivitāšu reklāmā.
• Multifunkcionālas akustiskās koncertzāles izbūve Rīgā: Ļaus uzņemt pasaules mēroga zvaigžņu koncertus un lielākās starptautiskās konferences darījuma tūrismam.
• Zinības jūdzē Pārdaugavā, vienots tēls un infrastruktūra. Veicināt ciešāku sinerģiju starp universitātēm, attīstot koplietojamu zinātnes bibliotēku, modernu sporta stadionu un kopmītņu tīklu, kas pieejams visu augstskolu studentiem.
• Mērķtiecīga Eiropas studentu piesaiste, nevis paļaušanās tikai uz Āzijas tirgu. Aktīva reklamēšanā Rīgai kā studiju pilsētu ar vienotu infrastruktūru un kvalitatīvu izglītības līmeni.
• Angļu valodu skolu izveide (Igaunijas Piemērs): Ārvalstnieku ģimenes bieži neizvēlas Latviju, jo bērniem nav pieejamas izglītības iestādes.

Stabils ilgtermiņa atbalsts filmu nozarei

• Atbalsta fonds: Jāpalielina no 11 līdz 100 miljoniem EUR gadā, lai varētu konkurēt par “A klases” filmu projektiem. Šāda investīcija pati sevi atmaksā, jo tiek izmaksāta tikai, kad nauda ir jau iztērēta Latvijā.
• Saglabāt naudas pēcapmaksas likmi 30% apmērā – kas ir valsts atbalsts par Latvijā faktiski veiktajiem un pierādītajiem izdevumiem, nosakot papildus 5% bonusu gadījumos, kad tiek izmantota Latvijas studiju infrastruktūra vai filmēšana notiek ārpus Rīgas administratīvās teritorijas.
• Studiju izbūve: Valsts un privātā partnerība (PPP) jaunas, modernas studijas izveidei.

Starptautiskā Sporta un Pasākumu Uzņemšana

• Reģiona lielākā multifunkcionāla stadiona izveide – iekštelpu futbola stadions, kas ļautu futbola spēles aizvadīt visos gadalaikos, neatkarīgi no laikapstākļiem. Stadiona multifunkcionalitāte ļautu uzņemt ne tikai lielākos sporta pasākumus (hokeja, basketbola un citus čempionātus), bet arī pasaules līmeņa koncertus un starptautiskās izstādes.
• Siguldas bobsleja un kamaniņu trases pārbūve un attīstība: Trases pārbūve un palielināšana, lai būtu iespējams nodrošināt visu kamaniņu sporta veidu īstenošanu un Pasaules čempionātu rīkošanu.
• Lielākais Baltijas slēpošanas kūrorts – atļaut Žagarkalna un Ozolkalna apvienošanu, izveidojot Baltijā lielāko un modernāko slēpošanas centru. Projekts nodrošinās būtisku grūdienu Cēsu un Vidzemes reģiona uzņēmējdarbībai – viesnīcām, restorāniem un servisa nozarei, radot jaunas darba vietas.

7. Startup un Innovācijas

Mērķtiecīga inovāciju pārvaldība

• Ekonomikas ministrs ir tieši atbildīgs par inovāciju ekosistēmas attīstību, augsto tehnoloģiju piesaisti un jaunuzņēmumu vides konkurētspēju. Inovācijas un tehnoloģiju attīstība pašlaik ir sadalīta starp vairākām ministrijām un departamentiem, kas bieži rada atbildības “izplūšanu” un lēnu lēmumu pieņemšanu.
• Atbalsts dziļo tehnoloģiju (deep-tech) jaunuzņēmumiem un pētniecībai: Pagarināt jaunuzņēmuma (Startup) statusa piemērošanas termiņu līdz 10 gadiem tiem uzņēmumiem, kuri veic mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.
• Dinamiska likumdošana un inovāciju testēšana: Nodrošināt ātru pretimnākšanu ar nepieciešamajiem likumu grozījumiem, lai valstī radītu labvēlīgus apstākļus jaunu tehnoloģiju izmēģinājumiem un to tūlītējai ieviešanai praksē.
• Nodokļu stimulēšanas mehānismi pētniecībai un attīstībai: Ieviest tiešu nodokļu atgriešanas mehānismu uzņēmumiem, kuri veic mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

Jaunuzņēmumu un starptautiskās konkurētspējas stiprināšana

• Startup un Scaleup vīzu procesa optimizācija: Radikāli vienkāršot un paātrināt vīzu izsniegšanas procesu jaunuzņēmumu (Startup) un strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu (Scaleup) dibinātājiem un to piesaistītajiem augsti kvalificētajiem speciālistiem.
• Vienots Baltijas jaunuzņēmumu tēls un ekosistēma: Sadarbībā ar Baltijas kaimiņvalstīm mērķtiecīgi virzīties uz kopīgu Baltijas jaunuzņēmumu (Startup) tēla veidošanu un tā vienotu pozicionēšanu globālajā tirgū.
• Ziemeļeiropas e-sporta un augsto tehnoloģiju centrs: oficiāli atzīstot šo disciplīnu un ieviešot “inovāciju vīzas” starptautisku talantu piesaistei. Izmantojot 5G un 6G infrastruktūru kā testēšanas poligonu modernās arēnās, piesaistīsim vismaz divus Eiropas mēroga turnīrus gadā, tā veicinot tehnoloģiju eksportu un augstas pievienotās vērtības tūrismu.
• Atjaunot valsts atbalstu jaunuzņēmumu agrīnās stadijas finansēšanai, nākamo četru gadu laikā caur “Altum” novirzot 40 miljonus eiro investīcijām un piedāvājot aizdevumus līdz 70 000 eiro uz 8 gadiem ar četru gadu pamatsummas atmaksas brīvdienām, tādējādi turpinot iepriekšējās programmas augsto atdevi (no 3 līdz 52 miljoniem eiro).
• Mazināt riskus un birokrātiju agrīnajā uzņēmējdarbības posmā, ieviešot atvieglotus aizdevumus, nodokļu stimulus “biznesa eņģeļiem” (IIN atvieglojumus un atbrīvojumu kapitāla pieaugumam), izveidojot vienotu birokrātijas navigatoru, kā arī pieļaujot daļas 2. un 3. līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanu šajā sektorā.

8. Valsts pārvaldes efektivitāte un birokrātijas demontāža

Veiksim valsts iestāžu auditēšanu un grupēšanu, lai prioritāri kāpinātu atalgojumu un uzlabotu darba apstākļus medicīnas, izglītības un drošības jomu darbiniekiem. Vienlaikus optimizējot valsts aparātu, apvienojot dublējošas funkcijas un likvidējot lieko birokrātiju.

Strukturālās reformas

• Institucionālā tīrīšana: Tiks nojaukti “institucionālie izolācijas torņi”, ieviešot obligātu ierēdņu rotāciju starp amatiem un ministrijām, nodrošinot, lai neviens darbinieks/ierēdnis nebūtu neaizvietojams, un paplašinātu redzējumu un pieredzi.
• Uz sniegumu orientēta un elastīga valsts pārvalde: izbeigt “mūža garantiju” valsts pārvaldē, ieviešot terminētus darba līgumus un stingrus rezultātu rādītājus (KPI) iestāžu vadībai. Līgums tiek pagarināts tikai tad, ja ir sasniegti konkrēti KPI.
• Ierēdņu personīgā atbildība par rezultātu: Stingra individuālā atbildība par nepamatotu lēmumu vilcināšanu vai bezdarbību, ieviešot “personīgās atbildības principu” gadījumos, kad valstij vai uzņēmējiem tiek radīti zaudējumi ierēdņa nolaidības dēļ.
• KPI ieviešana: Visiem ierēdņiem nodefinēti īsti un pierādāmi veiktspējas indikatori, kuri ir vērsti uz attīstību.

Pārvaldes efektivitāte un digitalizācija

• Elastīgs ilgtermiņa budžets ministrijām un aģentūrām: Tiks ieviesta roll-over sistēma – neiztērētais finansējums gada beigās “nesadeg”, bet tiek pārcelts uz nākamo periodu.
• Resursu iesaldēšana: Uz 4 gadiem tiek iesaldēts visu valsts iestāžu un kapitālsabiedrību algu fonds. Pieaugums iespējams tikai caur funkciju auditu un štatu optimizāciju.
• Pabeigt 2017. gadā iesākto publisko iepirkumu sistēmas reformu, nodrošinot tās galīgo ieviešanu un efektivitāti. Pāreja uz pilnībā digitalizētu ekosistēmu, kas automātiski vērtē pretendentu reputāciju, dzīves cikla izmaksas un līgumu izpildes kvalitāti reāllaikā.
• VID modernizācija: Pāreja uz automātisku nodokļu aprēķināšanu, līdzīgi kā Igaunijā, likvidējot atkārtotas vēsturisko datu pārbaudes.
• Būvniecība: “Nulles cikla” atļauju ieviešana pa daļām, ļaujot uzsākt darbus uzreiz, negaidot visa projekta gala akceptu, līdzīgi kā Lietuva piešķīra konkrētām nozarēm.
• 10 dienu likums: Samazināt oficiālo dokumentu izskatīšanas termiņu valsts iestādēs no 30 dienām uz 10 darba dienām, izmantojot MI dokumentu automatizācijai.
• Iepirkumu “Fast-track”: Reformēt iepirkumu procedūras, ieviešot operatīvu koordināciju starp ministriju stratēģiskiem projektiem, lai lēmumi tiktu pieņemti operatīvi nedēļu, nevis mēnešu laikā.
• Mākslīgā intelekta (MI) asistentu ieviešana valsts pārvaldē un pašvaldībās: lai automatizētu atbilžu sagatavošanu, tiesību aktu analīzi un rutīnas uzdevumus. Tas ļaus ierēdņiem strādāt ātrāk, pieņemt datos balstītus lēmumus un samazināt birokrātisko slogu sabiedrībai.
• Vienota digitālā ekosistēma uzņēmējiem: Izveidosim vienu “online” platformu visām uzņēmēju vajadzībām. MI vadīta platforma automātiski nolasīs nepieciešamos datus no valsts reģistriem, palīdzēs aizpildīt iesniegumus un nodrošinās zibenīgu dokumentu apriti starp visām iesaistītajām iestādēm.

Nozaru specifiskie uzlabojumi un ārējā ekonomika

• Datos balstīta pārvaldība: Lēmumiem un likumprojektiem obligāti pievienot ekonomisko aprēķinu, kas balstīti reālos datos, nevis politiskās sajūtās.
• Ekonomiskā jauda ārvalstīs: Vēstnieks ir galvenais atbildīgais par ekonomisko attiecību veicināšanu. Vēstniecībām primāri ir jānodarbojas ar Latvijas eksporta veicināšanu, nevis reprezentatīviem un tehniskiem konsulāriem jautājumiem. Vēstniecību resursu obligāta papildināšana ar cilvēkiem ar juristu un uzņēmēju izglītību un pieredzi.

Kompakta, moderna un izmaksu efektīva valsts pārvalde

• Nodrošināt Ministru kabineta sēžu norisi vismaz divas reizes nedēļā, vienu dienu veltot tikai ekonomikas jautājumiem, lai fundamentāli kāpinātu valsts pārvaldes darba tempu un reaģētspēju uz aktuālajiem izaicinājumiem.
• Pārvaldes efektivitāte un modernizācija: Veikt ātru valsts iestāžu auditu funkciju dublēšanās novēršanai un administratīvo atbalsta funkciju centralizēšanai, vienlaikus mazinot manuālo darbu ar modernām tehnoloģijām, lai samazinātu uzturēšanas izmaksas un pārvirzītu budžeta prioritāti no atalgojuma uz mērķtiecīgu attīstību.
• Iestāžu konsolidācija: Īstenosim valsts pārvaldes reformu, apvienojot iestādes ar radniecīgām funkcijām. Apvienot Konkurences Padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vienā iestādē, kas strādā pēc vienas pieturas aģentūras principa.
• Centralizēsim valsts nekustamo īpašumu pārvaldību, apvienojot pašreizējās iestādes, kas nodarbojas ar vienādu funkciju veikšanu, vienotā un profesionālā struktūrā. Tādējādi tiks novērsta funkciju dublēšanās un nodrošināta racionāla nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošana.