LPV vēršas pie valsts drošības institūcijām par Liānas Langas rīcību, publiski kurinot naidu starp dažādu tautību cilvēkiem

Partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vārdā tās priekšsēdētājs Ainārs Šlesers parakstījis vēstuli Ģenerālprokuroram, SAB direktoram un VDD priekšniekam, kurā argumentēti lūdz izvērtēt tulkotājas un dzejnieces Liānas Bokšas (plašāk pazīstama ar pseidonīmu Langa) aktivitātes publiskajā telpā no Krimināllikuma 78. panta [Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana] un nacionālās drošības aspektiem.

Vēršoties pie drošības dienestiem, A.Šlesers aicina tos tiesiski izvērtēt L.Bokšas sociālajos tīklos paustos publiskos, provokatīvos izteikumus, vērtējot to saturu, formu un argumentus, kā arī šīs personas ietekmi uz auditoriju. Papildus tam vēstulē uzsvērts, ka būtu svarīgi noskaidrot, vai L.Bokšas aktivitātes nav citu – Latvijai nedraudzīgu valstu, un īpaši jau Krievijas Federācijas, atbalstītas un vadītas.

L.Bokša ir iniciatore tēmturim #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Viņa sociālajos tīklos, apelējot pie latviešu nacionālajām jūtām, izmanto šo tēmturi, mērķtiecīgi kultivējot naidu pret tiem mazākumtautību pilsoņiem, kuru sarunvaloda ir krievu. L.Bokša prezentē sevi, kā ’’valsts politikas realizētāju’’, kura, likvidējot rusifikācijas politiku, izskauž divvalodību un cenšas nodrošināt valsts valodas aizsardzību. Turklāt Twitera un Facebook kontos L.Bokšai ir vairāki desmiti tūkstošu sekotāju, kuri seko viņas izteikumiem.

A.Šlesera parakstītajā vēstulē teikts: „Ik dienu L.Bokša publicē kādu savu pārdomu par ’’apsaimniekotājiem krieviem, kas terorizē latviešu uzņēmējus’’, ’’apkalpojošā personāla krieviem’’ un uzņēmējiem, kuri esot ’’krievelības oāzes’’ un ’’rašistiem’’, kuri pārkāpj viņas iedomātu kārtību. Slēpjoties aiz rūpēm par latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā (piemēram, ’’jo ātrāk nosmērēs Ziepniekkalna krievs savas trenūzenes, ātrāk iemācīsies lasīt latviski’’ vai ’’Rus.LSM ir rašizētāju medijs’’ un ’’Maxima atrodas paRašas protektorātā’’), L.Bokša savā retorikā izmanto šobrīd tik populāro noliegšanas kultūru (cancel kultūru), vēršot to pret krievu mazākumtautību.” Lai arī L.Bokša pati cenšas apgalvot, ka viņa nevēršas pret atsevišķiem krievu tautības cilvēkiem, bet gan tikai pret ’’LV publiskās telpas derusifikāciju’’, realitātē viņa izplata informāciju, kas ir naida runa un kas precīzi atbilst Krimināllikuma 78.panta pazīmēm.

Vēstules noslēgumā uzsvērts: „Nav pieļaujama nesodāma spēlēšanās ar vārda brīvību, valsts konstitucionāliem pamatiem un mazākumtautību tiesībām. Latvijā ikviena cilvēka brīvībai un cieņai ir jābūt aizsargātai, jo ikviens pilsonis mūsu valstī ir vērtība, kuram ir tiesības savā valstī justies droši. Tiem, kuri apzināti provocē linča tiesu, arī L.Bokšai, ir jāapzinās, ka valsts iestādes stingri iestājās par likumu varu valstī. Mūsuprāt, tas nav tikai tiesiskas valsts, bet arī nacionālās drošības jautājums, kura nodrošināšana ir arī tiesībsargājošo institūciju un valsts speciālo dienestu pienākums!”