Egils Levits ir pārkāpis savu Valsts prezidenta doto zvērestu: ”Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.” Satversmes 1. un 91.pants nosaka izturēties pret visiem vienlīdzīgi un to, ka ikviena pilsoņa balss ir no svara. Bet, cenšoties saglabāt savu amatu un tikt pārvēlētam no jauna, esošais Valsts prezidents E.Levits vēlas ietekmēt Saeimas koalīcijas deputātus, lai tie nobalsotu par viņu kā Valsts prezidentu otrajam pilnvaru termiņam. Liekot savu amatu augstāk par Latvijas valsts nacionālo drošību, E.Levits ir apzināti vēlējies sabiedrībā raisīt naidu pret opozīcijas partijām, turklāt tam melīgi izmantojis norādi uz šo partiju it kā esošu saistību ar kremli, kas Krievijas uzsāktā pretlikumīgā kara apstākļos īpaši rezonē sabiedrības uztverē un cilvēku attieksmē.
„Latvija Pirmajā Vietā” (LPV) ar iesniegumu vēršas pie Ģenerālprokurora, Satversmes Aisardzības Biroja un Valsts Drošības Dienesta, aicinot izvērtēt E.Levita izteikumus dienā, kad viņš publiski paziņoja par savas kandidatūras izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam.
LPV ar iesniegumu vēršas pie minētajām drošības institūcijām, pamatojot to ar E.Levita š.g. 19.aprīlī publisko paziņojumu par kandidēšanu Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu. Žurnālistiem teiktās publiskās runas laikā E.Levits, cita starpā norādīja: ’’Valsts prezidenta ievēlēšana ar vairākumu, kurā izšķiroša loma ir prokremliskām partijām, šajā situācijā nav pieļaujama. […] Es uzskatu, ka Valsts prezidents ir jāievēl nevis ar aritmētisku vairākumu, bet gan ar politisku vairākumu, kurā neietilpst prokremliskās partijas. Tādēļ es aicinu koalīciju būt vienotai un atbildīgai šajā jautājumā.’’
Levita paustajā: naida elementi!
LPV vadītāja Aināra Šlesera vēstulē drošības institūcijām uzsvērts, ka E.Levita paziņojumā ir ieausti naida elementi, kuru nolūks ir, manipulējot ar sabiedrisko domu, panākt atkārtotu paša ievēlēšanu par Valsts prezidentu. Zinātniskajā literatūrā šāda manipulēšana ar masu apziņu, kurā ietverts rasistisks raksturs, tiek raksturota, kā fašistiska.
Šādi E.Levita izteikumi neveicina sabiedrības saliedētību, bet tieši pretēji – šķeļ sabiedrību un palielina plaisu starp pilsoņiem, kuri atbalsta dažādas politiskās partijas. Demokrātiskā valstī nav pieņemami tādi valsts vadītāju izteikumi, kas, neminot konkrētus argumentus vai pierādījumus, dala pilsoņus pēc to balsojuma Saeimas vēlēšanās kā demokrātiski un valstiski orientētus, vai pretēji domājošus. Tas var novest pie sociālajiem un etniskajiem konfliktiem, radot reālus draudus Latvijas drošībai. Šie izteikumi ir nepamatoti un ir nepieļaujami. „Valsts prezidentam mētāties ar izteikumiem, kas nav pamatoti ar jebkādiem juridiskiem faktiem, ir ne tikai prettiesiski, bet krimināli sodāmi,” pausts LPV vadītāja parakstītajā vēstulē.
Latvijā – kā komunisma, tā nacisma ideoloģijas, to radītie totalitārie režīmi ir atzīti par noziedzīgiem, jo demokrātija ir “Eiropas sabiedriskās kārtības” pamatelements un demokrātija nav iespējama bez plurālisma. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izteikumi, kas nepieļauj legālu opozīciju un plurālismu ir totalitāri.
E.Levits, ar saviem izteikumiem degradējot Latvijas pilsoņu ievēlētus tautas priekšstāvjus un to tiesības, pauž totalitāru viedokli.
Levits izmanto karu Ukrainā, lai sanaidotu tautu!
Latvija ir demokrātiska valsts, kas nozīmē, ka tauta izvēlas savus priekšstāvjus, lai tie tālāk realizētu savus priekšvēlēšanu solījumus. Partiju statūtus reģistrē Uzņēmumu reģistrā, bet partiju programmas pirms vēlēšanām piefiksē Centrālā Vēlēšanu komisiju. Partiju darbību uzrauga attiecīgie valsts dienesti, kuri iejaucas gadījumā, ja partiju darbībā tiek konstatēts kas prettiesisks vai pret nacionālo drošību vērsts.
Valsts prezidenta izteikumi ir ārkārtīgi bīstami mūsu visu – kā sabiedriskai, tā arī nacionālajai drošībai. Svarīgi ir atzīmēt, ka E.Levits šādus izteikumus ir paudis pārdomāti un apzināti, pie kam ne pirmo reizi.
„Kā jau iepriekš minēts, sabiedrība šobrīd atrodas lielā baiļu varā sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kamdēļ E.Levita izteikumi vienā sabiedrības daļā tiek uztverti ar bailēm, otrā – kā pamudinājums vēl lielākai starpnacionālai eskalācijai,” uzsver A.Šlesers.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujamas jebkādas izpausmes formas, kas izplata, atbalsta un attaisno vardarbību, naidu vai neiecietību. Latvijas Republikas Krimināllikuma 78.pants ’’Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana’’ paredz konkrētu kriminālsodu par darbību, kas vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Latvijas Republikas Augstākā tiesa minētā sakarā ir norādījusi, ka, izvērtējot naidu izraisošus izteikumus, būtiski ir ne tikai izvērtēt kāda ietekme šiem ieteikumiem ir uz auditoriju, bet svarīgs ir arī izteikumu paudēja statuss sabiedrībā. Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā šāda pieeja arī tiek atbalstīta, jo gadījumā, ja šādu darbību ir izdarījusi valsts amatpersona, sods ir paredzēts bargāks, nekā ja to paveicis ierindas pilsonis.