Informē LPV frakcijas vadītāja Linda Liepiņa:
Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) Saeimas 5.marta plenārsēdes darba kārtībā rosināja iekļaut likumprojektus, kas ļautu iedzīvotājiem jebkurā laikā rīkoties ar uzkrājumiem 2. pensiju līmenī jeb fondēto pensiju shēmā, lai ikvienam dalībniekam pēc valsts fondētās pensijas kapitāla uzkrāšanas uzsākšanas būtu tiesības izvēlēties vienu no šādām iespējām: turpināt uzkrāt fondētās pensijas kapitālu; visu uzkrāto fondētās pensijas kapitālu saņemt vienreizējā izmaksā; saņemt daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla, atlikušo daļu turpinot uzkrāt; pēc uzkrātā fondētās pensijas kapitāla pilnīgas vai daļējas izmaksas, turpināt uzkrāt fondētās pensijas kapitālu, veidojot jaunu fondētās pensijas kapitālu. Pret šādu ierosinājumu koalīcijas vārdā no Saeimas tribīnes uzstājās Jaunās Vienotības frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Balsojumā pret bija 41 deputāts no Jaunās Vienotības un ZZS, kā arī 7 Nacionālās Apvienības deputāti, atturējās 21 deputāts no Progresīvajiem, Apvienotā Saraksta un divi no ZZS. Par nobalsoja 23 deputāti, tai skaitā, 3 deputāti no ZZS frakcijas.
Argumentējot LPV pozīciju, kas paredz arī iespēju 2. pensiju līmenī uzkrāto brīvprātīgi pievienot 1. pensiju līmenim, kura uzkrājumus valsts ik gadu indeksē, Saeimas plenārsēdē Ramona Petraviča teica: „Pirmais pensiju līmenis nav pakļauts akciju tirgus svārstībām. Tas balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un indeksāciju. Tas nodrošina stabilitāti — īpaši laikā, kad pasaule ir nestabila. Mēs bieži runājam par atbildību un risku pārvaldību. Tieši to šis priekšlikums arī paredz — nevis sistēmas graušanu, bet saprātīgu drošības mehānismu tiem cilvēkiem, kuri atrodas visneaizsargātākajā brīdī — īsi pirms pensionēšanās. Valsts pienākums ir ne tikai veicināt izaugsmi, bet arī pasargāt cilvēkus no pārmērīga riska situācijās, kur viņi paši to vairs nevar ietekmēt. Dodot izvēles iespēju, mēs nepadarām sistēmu vājāku — mēs padarām to cilvēcīgāku, taisnīgāku un stabilāku.”
LPV sagatavoto likumprojektu mērķis ir paplašināt fondēto pensiju shēmas dalībnieku iespējas rīkoties ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, paredzot vairākas alternatīvas tā izmantošanai, tostarp iespēju saņemt fondētās pensijas kapitālu pilnībā vai daļēji pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz ierobežotas iespējas izmantot fondētās pensijas kapitālu, kas var mazināt fondēto pensiju shēmas dalībnieku uzticēšanos fondēto pensiju sistēmai kā vecuma pensijas daļai un samazināt tās elastību mainīgos ekonomiskajos apstākļos.
Šis LPV iesniegtais likumprojekts paredz paplašināt fondēto pensiju shēmas dalībnieku autonomiju finanšu lēmumu pieņemšanā, vienlaikus saglabājot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības nepārtrauktību. „Papildus tiek noteikts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pienākums informēt personu par iespējamām sociālajām un fiskālajām sekām pirms fondētās pensijas kapitāla pilnīgas vai daļējas izmaksas,” teikts LPV iesniegtā likumprojekta anotācijā.
LPV frakcija turpinās uzturēt aktuālu jautājumu par 2.pensiju līmeņa atvēršanu iedzīvotājiem, un jau pēc šī noraidījuma Saeimai iesniegts jauns likumprojekts, kas papildus iepriekš minētajam paredz, ka 2.pensiju līmeņa dalībniekam ir tiesības saņemt uzkrātos līdzekļus, ja to izmantošana ir pamatota ar šādiem apstākļiem: veselības stāvokļa atjaunošanu vai uzlabošanu, tai skaitā medicīnisko ierīču vai zāļu iegāde, medicīnisko operāciju vai medicīniskās aprūpes apmaksai; parādsaistību dzēšanai; pirmā vai vienīgā dzīvojamā īpašuma iegādei.
Turpinot virzīt likuma grozījumus ģimeņu ar bērniem atbalstam, šīs nedēļas darba kārtībā LPV no jauna sniedza grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuru no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par algota darba ienākumiem 100 procentu apmērā tiktu atbrīvots nodokļa maksātājs — vecāks, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni. Aizvadītajā nedēļā sniegtie grozījumi šo pašu paredzēja ģimenēm ar diviem vai vairāk bērniem. Saeimas vairākums to noraidīja. 5.marta plenārsēdē par LPV ierosinājumu, ja ir trīs un vairāk bērni, balsoja 42 opozīcijas deputāti, pret 7 koalīcijas deputāti, bet 39 koalīcijas partiju deputāti balsojumā atturējās.
Grozījumi paredz, ka atvieglojumu varētu piemērot vienam no bērnu vecākiem pēc viņu izvēles. Par šo likumprojektu balsoja visi klātesošie opozīcijas deputāti no LPV, NA un AS frakcijām, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti. Par nobalsoja 40, pret 8, bet atturējās 42 pozīcijas deputāti. Līdz ar to likumprojekts netika novirzīts tālāk nodošanai komisijai, jo balsis, kuras atturas, tiek summētas ar pret balsojušajām. Uz nākamo plenārsēdi iesniegts jauns LPV frakcijas likumprojekts Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
LPV frakcijas iesniegto grozījumu izpratnē par bērnu būtu uzskatāms nepilngadīgs bērns un bērns līdz 24 gadu vecumam, kurš turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību pilna laika klātienē. Šādi likuma grozījumi būtu liels atbalsts Latvijas demogrāfiskās situācijas glābšanai. Statistikas dati ir nepielūdzami negatīvi, tie liecina, ka 2023. gadā Latvijā piedzima 14,490 bērni, 2024. gadā piedzima 12,887 bērni, 2025. gadā tikai 11,637 bērni.
LPV frakcijas vārdā deputāts Ričards Šlesers, uzrunājot Saeimas deputātus teica: „Trīs bērni Latvijā šodien ir drosme. Četri — gandrīz varonība. Trīs un vairāk bērnu ģimenes Latvijā ir mazākums. Un Viņu kļūst arvien mazāk. Tie ir cilvēki, kuri apzināti izvēlas lielāku atbildību un lielākas izmaksas. Tā ir vecāku izvēle par labu Latvijai. Tā ir izvēle palikt šeit, veidot ģimeni šeit, strādāt šeit. Un šī izvēle šodien ir finansiāli smaga. Latvijā šodien ir aptuveni 25 tūkstoši daudzbērnu ģimeņu. Ap 25 tūkstošiem ģimeņu, kurās aug trīs un vairāk bērni. Valstī ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju — tas nav daudz. Un Jautājums vairs nav, vai mēs varam atļauties atbalstīt šīs ģimenes. Jautājums ir — vai mēs varam atļauties tās zaudēt. Ja valsts nespēj atstāt vairāk naudas ģimenēm, kuras dala vienu algu uz pieciem cilvēkiem, tad ko mēs vispār saucam par prioritāti? Budžets ir politiska izvēle. Vienmēr. Nauda atrodas tam, kas ir prioritāte. Un vai ģimenes ir mūsu prioritāte?”
LPV frakcija šīs nedēļas plenārsēdē vērsās ar pieprasījumu pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas par Latvijas sabiedriskā medija redakcionālās neatkarības nodrošināšanu, valdības komunikācijas modeli un informācijas atklātību pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Pieprasījums izriet no bijušā Valsts kancelejas vadītāja Jāņa Citskovska publiski paustā, kurā viņš norāda uz iespējamu sabiedrisko mediju redakcionālās neatkarības eroziju, apgalvojot, ka interviju saturs tiek iepriekš saskaņots un ierobežots. J.Citskovskis sociālo tīklu intervijā lietojis vārdu “komplimentējošāks”, daudz maigāks pret Eviku Siliņu un arī valdības locekļiem. Visas tēmas, par ko jautās, pirms raidījuma tiek saskaņotas. Parasti sabiedriskais medijs arī neko nejautājot ārpus tā, kas ir bijis iepriekš pieteikts, tāpat esot tēmas, par kurām Ministru prezidente nevēlas runāt un tās parasti arī netiekot cilātas.
Pieprasījumā LPV deputāti premjerei jautā, vai viņa piekrīt apgalvojumam, ka interviju jautājumu iepriekšēja pilnīga saskaņošana ar izpildvaras pārstāvjiem var radīt risku sabiedriskā medija redakcionālajai neatkarībai, kā arī, vai premjeres rīcībā ir informācija par atšķirīgu attieksmi vai “maigāku” interviju toni sabiedriskajā medijā attiecībā uz valdības vadītāju un valdību kopumā salīdzinājumā ar citiem komerciālajiem medijiem.