Informē LPV frakcijas vadītāja Linda Liepiņa:
Šodien, 27. novembra Saeimas plenārsēdē tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija „Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā”. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanas iniciatīvu atbalstīja LPV frakcija, parakstot lēmumprojektu līdz ar Nacionālo Apvienību un Apvienoto Sarakstu. „Kopš 2015. gada ir būtiski pieaudzis trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām, pārsniedzot 105 tūkstošus personu. Papildus tam valstī uzturas arī nenoteikts personu skaits, kas izmanto vīzas un ceļošanas dokumentus, kas izsniegti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,” teikts komisijas izveidošanas pamatojumā. Pret šādas komisijas izveidošanu no Saeimas tribīnes uzstājās frakcijas PROGRESĪVIE vadītājs Andris Šuvajevs.
„Latvija nedrīkst pieļaut, ka tā kļūst par vājo posmu Eiropas Savienības robežu aizsardzībā vai par pievilcīgu galamērķi personām, kas apdraud mūsu valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai vērtību telpu. Latvijas interesēs ir rīkoties preventīvi un izlēmīgi, ņemot vērā, ka migrācija tiek izmantota kā ierocis hibrīdoperācijās, un šāda taktika jau šobrīd tiek vērsta pret mūsu valsti – nepieļaujot sistēmisku plaisu padziļināšanos imigrācijas regulējumā un kontrolē,” uzsver deputāti, kuri parakstījuši ierosinājumu veidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. No LPV frakcijas darbam komisijā tiks virzīts LPV frakcijas vadītājas vietnieks Edmunds Zivtiņš.
Ņemot vērā faktus, kas arvien biežāk izskan publiskajā telpā un liecina par to, ka daudzās Latvijas izglītības iestādēs no pedagogu puses tiek atbalstīta teorija par nebinārā dzimuma esamību, LPV deputāti ir nosūtījuši jautājumus izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei par sociālā dzimuma tēmu Latvijas skolu izglītības programmās. Deputāti, citustarp, vēlas noskaidrot, kādi Latvijas normatīvie akti vai starptautiskie dokumenti nosaka un pieļauj iekļaut Latvijas izglītības programmā tēmu par sociālā dzimuma identitāti, dažādību, par iespēju mainīt bioloģisko dzimumu; kādas organizācijas, tai skaitā starptautiskas, kontrolē izglītības iestādēs iekļauto metodisko materiālu par sociālā dzimuma ideoloģiju izpildi un izplatību Latvijā; vai Latvijas izglītības sistēma ir jau saņēmusi kādas rekomendācijas, priekšlikumus par turpmāko metodisko materiālu par dzimuma identitāti iekļaušanu skolu izglītības sistēmā.
Pēc tikšanās ar Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas vadību LPV frakcijas deputāti nosūtīja jautājumus satiksmes ministram Atim Švinkam, jo laikā, kad pasažieru pārvadājumu nozare faktiski ir smagas krīzes priekšā un kad Sabiedriskā transporta padome ir pieņēmusi virkni lēmumu attiecībā uz dotēto reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīklu, plānojot to nākamgad samazināt par 16%, izrādās, ka Autotransporta direkcijas vadītājs Jānis Lapiņš ir ieguvis amatu ATD bez konkursa un tātad – bez konkurences.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka Jānis Lapiņš izvēlēts par VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāju ar pilnvaru termiņu no 2025. gada 27. maija līdz 2026. gada 26. maijam (uz 1 gadu). Pusgada laikā, kopš Jānis Lapiņš ieņem šo amatu, viņš ir bijis vienīgais ATD valdes loceklis, un nekas neliecina, ka situācija varētu mainīties.
Vienlaikus publiski pieejama arī informācija par Jāņa Lapiņa profesionālo karjeru, kas rada jautājumus par viņa atbilstību pasažieru pārvadājumu nozares vadošajam amatam ar vienpersoniskām tiesībām pieņemt lēmumus par nozares attīstību. LPV deputāti jautā, kāds ir pamatojums Jāņa Lapiņa iecelšanai amatā bez konkursa un kāds ir pamatojums tam, ka Jānis Lapiņš ir vienīgais ATD valdes loceklis, neraugoties uz to, ka viņa darbības laiks ir terminēts.
Savukārt saistībā ar, tā saucamo, finanšu sektora “kapitālo remontu”, kas risinājās laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam, LPV deputāti nosūtīja jautājumus Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam. Uzsverot, ka „kapitālais remonts” bija radikāls, straujš un iedzīvotājiem un banku sektoram sāpīgs pārmaiņu posms, kas būtiski ietekmēja Latvijas tautsaimniecību, pārbūvējot Latvijas finanšu sistēmas pamatus un radot milzīgus zaudējumus, LPV deputāti atzīst, ka Latvijas finanšu sistēmai tika izvirzītas pārmērīgas prasības gan no Moneyval, gan FATF. Tādējādi „kapitālais remonts” radīja šoku tautsaimniecībā un Latvijas valsts starptautiskas reputācijas krīzi, kā rezultātā banku kreditēšanas apjomi joprojām turpina stagnēt.
Viens no jautājumiem Mārtiņam Kazākam skan šādi: „Atbilstoši bijušās Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas publiskajiem izteikumiem Latvijas finanšu sektors “kapitālā remonta” laikā esot “atbrīvojies” no ne mazāk kā 9,2 miljardiem eiro. Lūdzam sniegt Latvijas Bankas rīcībā esošos datus un aplēses par to, cik lielā apmērā šajā periodā faktiski ir samazinājušies kopējie finanšu līdzekļi Latvijas finanšu sektorā.”