Informē LPV frakcijas vadītāja Linda Liepiņa:
Saeimas šī gada noslēdzošajā plenārsēdē LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) frakcijas deputāti iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri tieši skar Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) lēmumu atstāt bez Ministru kabineta naudas balvām divus no izcilākajiem Latvijas paralimpiešiem. LPV deputāti ir vienisprātis ar Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidentes Daigas Dadzītes pausto viedokli, ka valsts naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā piešķiršanas kritēriji ir subjektīvi un nav godīgi, kā rezultātā Latvijas parasportisti Aigars Apinis un Rihards Snikus tika atstāti bez naudas balvām.
LPV deputātu parakstītajā pieprasījumā Evikai Siliņai uzsvērts, ka joprojām prēmiju piešķiršanas sistēma parasportistiem nav sakārtota un caurspīdīga. Tādēļ daudz kas atkarīgs no lēmēju subjektīvās izpratnes un attieksmes. Šobrīd MK noteikumi neparedz parasportistu šķirošanu atkarībā no konkrētā sporta veida sacensību dalībnieku skaita, ko par pamatu prēmiju atteikumam ņēmusi atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija. LPV deputāti jautā, vai Ministru Kabinets ir gatavs nekavējoties pārskatīt šo sistēmu, lai mainītu LNSP nesen pieņemto lēmumu un lai Aigars Apinis un Rihards Snikus saņemtu naudas balvas, kuras ir godam pelnījuši.
„Vienlaikus aicināsim visiem izdarīt secinājumus par valdošo politiķu, kas lēma par šo jautājumu, attieksmi pret sportistiem, tai skaitā parasportu, kur tā jau ikdiena ir smaga. Uzskatām, ka lēmums, kas tiek virzīts uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, ir netaisnīgs un aizskarošs sportistiem,” teikts LPV deputātu pieprasījumā Ministru prezidentei.
LPV frakcija 2025. gadā strādājusi aktīvi un sekojusi partijas mērķiem, vērtībām
Apkopojot LPV Saeimas frakcijas paveikto 2025. gadā likumdošanas iniciatīvu jomā, statistika liecina, ka LPV iniciējusi vairāk kā 40 likumprojektu un lēmumprojektu. Lielāko rezonansi sabiedrībā un Saeimas vairākuma atbalstu guva vēsturiskais lēmums Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Kā zināms, Valsts prezidents to atgrieza otrreizējai caurlūkošanai, bet Saeimas vairākums pieņēma lēmumu šo caurlūkošanu nodot nākamajai – 15. Saeimai.
Starp LPV frakcijas likumdošanas iniciatīvām bijušas gan tādas, kas skar gan Latvijas ekonomiskās izaugsmes, gan vērtību jautājumus, bet valdības koalīcijas vairākums, kā ierasts, noraidījis. Tostarp, grozījumi Satversmē, lai papildinātu tās ievadu ar sekojošu teikumu: „Valsts atzīst, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete – un neveicina, kā arī neatbalsta mākslīgi veidotu dzimšu izplatību.” LPV frakcija rosinājusi arī grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, lai stingrāk tiktu regulēts attālinātais darbs valsts pārvaldē un pilnīgu attālinātību varētu izmantot tikai atsevišķos gadījumos. No LPV frakcijas nākuši priekšlikumi samazināto PVN 5% apmērā piemērot pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, bet 12% apmērā sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības pakalpojumiem, kā arī samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli no 20% uz 12,5%, lai veicinātu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un starptautisko konkurētspēju.
Ar koalīcijā esošās ZZS frakcijas atbalstu Saeimas komisijai tika nodoti grozījumi Latvijas valsts karoga likumā, kas paredz aizliegumu LGBTQIA+ varavīksnes karogu un tā paveidu lietot kopā ar Latvijas valsts karogu, kā arī grozījumi Likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem nepilngadīgām personām aizliegt piedalīties pasākumos, kurās tiek popularizētas LGBT idejas un vērtības.
LPV frakcijas deputāti šajā gadā pie ministriem un atbildīgajām institūcijām vērsušies ar 15 deputātu pieprasījumiem un 55 deputātu jautājumu vēstulēm.