Informē LPV frakcijas vadītāja Linda Liepiņa:
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) Saeimas frakcija parlamenta 9. oktobra plenārsēdei iesniedz deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam, lai saņemtu skaidrojumu par Sabiedriskā transporta padomes pieņemtajiem lēmumiem, kuri tieši skar dotēto reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīklu, nākamgad to samazinot 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16 % mazāk nekā tika prognozēts 2025. gadā. LPV deputāti iesniedz arī jautājumus ministriem saistībā ar pamatskolu slēgšanu, publiski izskanējušo informāciju, ka 15 tūkstoši bērnu nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, kā arī par pieaugošo narkotiku izplatību Latvijā un valsts institūciju rīcību šai sakarā.
LPV deputāti ir nosūtījuši jautājumus iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un veselības ministram Hosamam Abu Meri par sabiedrību satraucošiem notikumiem, kas liecina par pieaugošo narkotiku izplatību valstī. Šobrīd publiskajā telpā ir pieejama satraucoša informācija, ka jauniešu vidū popularitāti gūst sintētiskās narkotikas. Jaunieši pāriet no “vieglajām” vielām uz spēcīgākām sintētiskajām vielām. Ir vairākas publikācijas, kurās ziņots par smagiem gadījumiem, kad personas nogādātas slimnīcā vai pat mirušas, iespējams, dēļ saindēšanās ar sintētiskajām narkotikām. Kuldīgas slimnīcā nesen mirusi 21 gadu veca sieviete, tāpat ir pieejama informācija, ka vairāki jaunieši šosezon nogādāti medicīnas iestādēs ar pārdozēšanas simptomiem. Ņemot vērā šo, deputāti jautā, vai jauniešu auditorijai tiek organizēta mērķēta prevencijas kampaņa ar uzsvaru uz riskiem, reāliem gadījumiem un psihoemocionālu atbalstu un vai notiek likumsargu un veselības nozares sadarbība, lai uzlabotu informācijas apmaiņu par jaunu vielu izplatību un ietekmi.
Saistībā ar milzīgo pasažieru autobusu reisu skaita samazināšanu LPV deputāti, citustarp, satiksmes ministram jautā, kad būs zināmi maršruti un reisi, kurus plānots samazināt, vai tiek plānota iedzīvotāju informēšanas kampaņa par katru maršrutu, kurā būs izmaiņas. Deputāti lūdz pievienot sarakstu ar maršrutiem un reisiem, kuru samazināšana plānota 2026. gadā, kā arī sniegt pilnu ietekmes uz iedzīvotājiem izvērtējumu pašvaldību griezumā (skolēni, studenti, seniori, cilvēki ar invaliditāti, mediķi u. c.). Satiksmes ministram Atim Švinkam būs jāatbild, vai Satiksmes ministrijas ieskatā, reisu skaita samazināšana neradīs vēl lielākus sarežģījumus laukos dzīvojošajiem iedzīvotājiem un kā Satiksmes ministrija plāno ilgtermiņā risināt samilzušo autobusu vadītāju trūkumu valstī.
Savukārt, balstoties uz publiski pieejamo, kā arī saņemto informāciju no izglītojamo vecākiem par situāciju Ēdoles pamatskolā un Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolā, ka, uzsākot mācības 2025./2026. mācību gadā, 1. klase ir likvidēta, LPV deputāti nosūtījuši jautājumus izglītības ministrei Dacei Melbārdei un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram. Deputāti pieprasa detalizētas un publiski izskaidrojamas atbildes, kā pilnvarojumā Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības pārvalde apzināja bērnu vecākus un pierunāja bērnus Ēdoles pamatskolā un Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolā nepieteikt. Tam sekoja Kuldīgas novada deputātu lēmums dažas dienas pirms 2025. gada 1. septembra izvirzīt jautājumu par iepriekšminēto pamatskolu pirmo klašu neatvēršanu. Citustarp, deputāti uzdod jautājumu, vai Izglītības un zinātnes ministrija plāno grozījumus noteiktajos kritērijos, lai pašvaldības saņemtu valsts līdzfinansējumu pedagogu algām, jo ir acīmredzami, ka tas ir vienīgais kritērijs, kura dēļ pašvaldības izšķiras par rīcību, kas var apdraudēt izglītības pieejamību reģionos nākotnē.
Izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei no LPV deputātiem nosūtīti arī jautājumi saistībā ar publiski izskanējušo informācija par to, ka 15 000 bērnu un pusaudžu, kuri ir vecumā no 5 līdz 18 gadiem nav reģistrēti nevienā Latvijas izglītības iestādē. Portāla lsm.lv rakstā minēts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošā informācija tiek salīdzināta ar ierakstiem Valsts izglītības informācijas sistēmā, lai “no šī kopējā skaitļa noņemtu nost cilvēkus, kuri ir jau ieguvuši pamatizglītību, un tos, kuri ir Latvijas izglītības iestāžu sarakstos.” Tādejādi izveidojas saraksts ar 15 000 bērnu un pusaudžu, kuri ir vecumā no 5 līdz 18 gadiem un nav reģistrēti nevienā Latvijas izglītības iestādē. No publiski izskanējušās informācijas var secināt, ka ministrija atzīst problēmu, bet tai līdz šim nav apņēmības ko mainīt un risināt ar konkrētu rīcību. Tādējādi rodas priekšstats, ka, neraugoties uz problēmas apjomu, ministrija nekādi uz to nereaģē.
Tādēļ deputāti vēlas saņemt atbildes uz jautājumiem, kā izglītības un zinātnes ministrija sadarbojas ar pašvaldībām, lai nodrošinātu, ka katrs bērns tiek uzskaitīts un saņem nepieciešamo atbalstu. Ja informācija par šiem bērniem tiek iegūta, kā tā tiek izmantota problēmas risināšanai un “pazudušo bērnu” atgriešanai izglītībā. Izglītības ministrei arī jāatbild, vai ministrijas ieskatā ir nepieciešams jauns vai precizēts tiesiskais regulējums – un kāds tieši tas būtu –, lai šāda mēroga problēmas tiktu nekavējoties risinātas valdības līmenī, nevis caur mediju publikācijām un deputātu jautājumiem.