LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vēršas pie ģenerālprokurora par veselības ministra iespējamu iesaisti noziedzīgos nodarījumos, izšķērdējot valsts budžeta līdzekļus lielā apmērā

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vēršas pie ģenerālprokurora par veselības ministra iespējamu iesaisti noziedzīgos nodarījumos, izšķērdējot valsts budžeta līdzekļus lielā apmērā

Partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) valde vēršas pie ģenerālprokurora Jura Stukāna, lūdzot veikt pārbaudi par 86 593 857 eiro finansējuma izlietojumu dažāda veida preču un pakalpojumu iegādei Covid-19 izplatības ierobežošanai veselības nozarē. No piešķirtās summas saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju 80 miljoni eiro tika izlietoti 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām. LPV ir pamatotas aizdomas, ka ir izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi, mākslīgi sadārdzinot vienas intensīvās terapijas gultas Covid-19 pacientu vajadzībām aprīkošanas izmaksas. Tāpat, iespējams, intensīvās terapijas gultas iegādātas no neatbilstoša piegādātāja vai neatbilstošā procedūrā, izmantojot situāciju, ka atbildīgās institūcijas Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos drīkstēja rīkoties operatīvi un veikt iepirkumus bez Publiskā iepirkuma likuma normu piemērošanas.

LPV vēršas pie ģenerālprokurora ar iesniegumu par Daniela Pavļuta, iespējamo, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, par ko atbildība paredzēta vairākos Krimināllikuma pantos – “Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu vai izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās)” (179.p.1.d.), “Par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu” (318.p.1.d.), “Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums” (319.p.1.d.), kuru rezultātā Latvijas Republikas nodokļu maksātāji ir kļuvuši par cietušajiem, jo ir izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi lielā apmērā.

No piešķirtās naudas summas 25 460 377 eiro tika novirzīti slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas darbiem. Tā, piemēram, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” plāno Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloka izbūvi, tai skaitā būvniecību, būvuzraudzību, autoruzraudzību, medicīniskais aprīkojumu, inventāru. VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” plāno piešķirto finansējumu ieguldīt slimnīcas pamatkapitālā. Tiek paredzēts izveidot arī operatīvo datu paneli, lai nodrošinātu vienotu datu pārnesi starp slimnīcām un NMPD gultu skaita pieejamības un pacientu uzņemšanas nodrošināšanai.

Arī veselības nozares pārstāvji pauduši uzskatu, ka iekārtot pagaidu stacionārus un pirkt vai lūgt papildu aprīkojumu ārvalstīm varēja jau iepriekš, taču tas ir uzsākts tikai šobrīd. LPV valdes parakstītajā iesniegumā ģenerālprokuroram teikts: „Nav saprotama šāda vilcināšanās krīzes apstākļos un situācijā, kad ir piešķirti pieprasītie naudas līdzekļi, kā arī nav skaidrs, kādēļ būtiski naudas līdzekļi tiek novirzīti dažādu remontdarbu veikšanai, bet cilvēku dzīvību glābšanai nepieciešamais aprīkojums tiek sagaidīts kā ārvalstu humānā palīdzība.  Tai pat laikā pats D.Pavļuts publiski paudis, ka pieprasītā ES palīdzība, nav bezatlīdzības un par to valstij būs jānorēķinās.”